bija mans viens atelpas brīdis, kad iedomājos uzrakstīt. Tagad īsti nav, jo jāiet gulēt
Nu tie sākumi, iesākumi jau nekad nav viegli.
Visvairāk jau jāstāsta par darbu, jo pa privāto viss oki doki. Galvenais atviegolojums, ka atkrita daudzu praktisko lietu kārtošana, tai skaitā, dzīvokļa meklēšana. Bet darbs tiešām ir UFF. Viss tik jauns un kaut kā savādāks (te Dace nupat iesmīkņāja). Galvenā atšķirība, ka viss notiek daudz ātrāk vairāk un arī, jā, efektīvāk. Un jauns viss ir sākot pat ar to, ka man ir jāstrādā uz MACa ar OpenOfiss un uz AZERTY klavieres. Šitas VIEN jau ir varoņdarbs.
Bet vispār šitā beidzot-arī-man-ir-jauns-darbs fīča ir tik nopietna, ka man par ir bail izteikt baigos spriedumus un pāragros secinājumus. Bet man liekas, ka te ir tas, ko Dace īsti neuzskata par iespējamu. Nu “pluss mīnuss”, viskas jau atklājas un palēnām vēl tikai atklāsies, bet nu anyways. Bet es pilnībā varu apgalvot, ka to, ko līdz šim es biju savā darbā pieredzējusi ir, te ir gandrīz pa visiem 180 grādiem savādāk, nu labāk nevis sliktāk.
Bet nu, lai būtu dinamiskāk, ātrāk un efektīvāk, ir arī kkas jādara. Un, joptvai, es te arī dabūnu norauties. Jeibogu, es te 2 nedēļu laikā esmu izdarījusi vairāk kā iepriekšējā darbā 2 mēnešu laikā. Visu to info, ko es te noprocesēju….ufff… Bet, zin kas ir, man patīk!!!! jeeeeeiii!!!
Filed under: on February 10th, 2010 | 1 Comment »