“es darbina nebijos la la laa la la laa”
Ir tak sitas tautasdziesminas par nebisanos no darba un par caklumu utt. Man tagad ta isti neviena nenak prata, velak bus jaiegugle. Anyways, es jums gribeju pavestit, ka esmu nonakusi pie atskarsmes, ka ta ir laimes un panakumu atslega. 
Es protams runaju tikai par darbu
Nu luk, es darbina vienmer esmu bijajusies. Nekad man nav bijusi dusa kerties uzreiz klat un nodarit un lai ir miers. Vienmer vajag psihologiski nobriest, ieplanot, atlikt, pasudzeties par to, cik daramais gruts un apjomigs utt utjp. Tagad esmu pilniba sapratusi, ka es pilnigi vesi varu ka buldozers to darbu norakt 15 minutes, ieprieks bijajoties, ka man tas ir laikus jaieplano, jo daramais aiz 2 stundas un ka tas no manis prasis nezkadu tur piepuli. Tirakas blenas! Viens, divi un gatavs!
Tiesa gan, mana jauna atskarsme jalieto ar meru, jo jo atrak vienu darbinu nodaris, jo atrak nakamais bus klat! Un naks un naks un naks un nekad nebeigsies…