LV eiroparlamentārieša A.Mirska līdzšinējā parlamentārā darbība (5 darbības)
1)Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem, 2009. gada 19.oktobris
“Godātie kolēģi! Godātais priekšsēdētāja kungs! Es gribu pievērst Jūsu uzmanību ļoti bīstamai ekonomikai, ekonomiskai situācijai Latvijas Republikā. Šobrīd valstī plāno slēgt 50 % no slimnīcām. Bezdarbs dažos reģionos sasniedz 25 %. Latgalē 50 % no darba ir atlaisti, 30 % no policijas darbiniekiem, 30 % – skolotājiem, 30 % no ārstiem. Nodokļu reformas, kuras ir vērstas uz nodokļu paaugstināšanu, vedīs pie pilnīgas ekonomikas sakāves. Šajā situācijā palīdzības vietā Latvijai izsniedz kredītus, pieprasot par to vēl lielāku minimālā budžeta samazinājumu. Aizgāja jau tik tālu, ka daži Zviedrijas ministri burtiski šantažē Latvijas valdību, pieprasot finansējuma samazināšanu. Tas viss ir novedis pie sociālā sprādziena… ”
2) Stāvoklis Gruzijā (debates), 2009. gada 15. decembris
“Paldies, priekšsēdētāj! Kolēģi, es gribu pajautāt tiem, kas aizsargā Saakašvili pozīciju, vai jūs bijāt Dienvidosetijā? Vai jūs redzējāt, ko izdarīja Gruzijas armija ar Chinvali ? Es biju tur kara laikā un visu redzēju pats. Tas, ko izdarīja Gruzijas valsts vara, ir noziedzība pret Osetijas un Abhāzijas tautu. Par okupāciju. Es runāju ar daudziem osetīniešiem un abhāziešiem. Osetijas un Abhāzijas iedzīvotāji negrib dzīvot vienā valstī ar Saakašvili. Ja kāds vēl grib risināt šo dziļo starptautisko problēmu ar ieročiem tā, kā to izdarīja Saakašvili, tad ir ļoti labs krievu izteiciens „Zamučujutsja pilj glatatj”, kas nozīmē, ka viņiem nekas un nekad neizdosies. Paldies!”
3)Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem, 2010. gada 5. maijs
“8. maijā Eiropa svin uzvaru pret nacismu, bet, kolēģi, man ir nepatīkama ziņa: šī gada 16. martā Latvijā ar varas klusu piekrišanu Waffen SS veterāni staigāja ar karogiem pa Rīgu un svinēja latviešu SS leģiona dibināšanas dienu. Jau divdesmit gadus mēs opozīcijā neko nevaram ar to izdarīt. Eiropas valstu vadītāji izliekas, ka nekas nenotiek. Latvijā SS soda vienības iznīcināja 130 ciemu un nogalināja vairāk nekā 150 tūkstošus iedzīvotāju Latvijā, Baltkrievijā, Polijā un Krievijā, bet šodien viņus piemin kā varoņus Latvijā. Bailīga klusēšana Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noziegums pret miljoniem cilvēku, kuri gāja bojā Otrā Pasaules kara laikā. Tas ir ļoti svarīgi, paldies!”
4)Institucionālie aspekti saistībā ar Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai - Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu pārskatīšanas konference Kampalā (Uganda) (debates), 2010. gada 18. maijs
“Eiropas Savienībā ir valsts, kurā gandrīz 20 gadus tiek pārkāptas aptuveni 20% iedzīvotāju cilvēktiesības un pamatbrīvības. Neskatoties uz šo faktu, Latvija 2004. gadā tika pieņemta Eiropas Savienībā. Laikā, kad tika vestas sarunas par Latvijas pievienošanos ES, Latvijas valdība apsolīja toreizējam ES paplašināšanās Komisāram Ginteram Verhoigenam atrisināt nepilsoņu problēmu, bet līdz šīm brīdim, neskatoties uz solījumiem, jautājums nav atrisināts. Rezultātā ES teritorijā dzīvo aptuveni 340 000 nepilsoņu. Latvijā tie ir otrās šķiras cilvēki, viņi nedrīkst strādāt valsts sektorā, ieņemt valsts amatus pat rajonos, kur dzīvo vairāk, nekā 60 % nepilsoņu. Latvijā ir pilsēta Daugavpils, kur dzīvo vairāk, nekā 90 % krieviski runājošo iedzīvotāju. Neskatoties uz šo faktu, pilsētā ir aizliegts oficiāli lietot krievu valodu, un 30 % iedzīvotājiem nav tiesību balsot pašvaldību vēlēšanās. Pašvaldību deputātiem, ievēlētiem krieviski runājošajā pilsētā, ir aizliegts lietot dzimto valodu sanāksmēs. Jocīgi, bet līdz šīm brīdim Eiropas Komisija neatrada nepieciešamos argumentus un laiku ietekmēt Latvijas valdību, lai novērstu diskrimināciju pēc valodas principa. Ir nepieciešams nekavējoties izveidot darba grupu situācijas izmeklēšanai Latvijā, savādāk es nesaredzu jēgu ES pievienošanai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Ir skaidri un viennozīmīgi jāpaziņo, ka ES teritorijā ir valsts, kur ciniski daudzu gadu garumā tiek pārkāptas vairāk, nekā 25 % iedzīvotāju tiesības.”
5)Nepāla, 2010. gada 17. jūnijs
“Es pilnībā atbalstu manu kolēģu bažas saistībā ar politisko situāciju Nepālā. Mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir pastāvīgi jāatgādina cilvēktiesību pārkāpējiem par viņu pienākumiem starptautiskās sabiedrības priekšā. Mums ir aktīvi jāiesaistās demokrātijas un politiskās stabilitātes nodibināšanas procesos Nepālā. Bet, lai mūsu kritika un rekomendācijas izskanētu pārliecinoši, ir nepieciešams parādīt labu piemēru un nodibināt kārtību mūsu mājās - Eiropas Savienībā. Ir zināms, ka Latvijā vairāk nekā 20 procentiem no iedzīvotājiem nav tiesību balsot vēlēšanās. Iestājoties ES, Latvija solīja atrisināt šo problēmu, bet joprojām neatrisināja. Rezultātā vairāk nekā 350 000 Latvijas iedzīvotāju jau 20 gadus nav pilsonības. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem dzīvo Latvijas teritorijā visas dzīves garumā, bet viņiem nav tiesību balsot vēlēšanās, strādāt valsts sektorā, lietot dzimto valodu valsts iestādēs. Es uzskatu, ka mūsu paziņojumi un novēlējumi attiecībā uz citām valstīm būs krietni spēcīgāki tad, kad ES teritorijā netiks ciniski pārkāptas ES iedzīvotāju cilvēktiesības. Nemāci kaimiņu, kā barot govi, ja pašam govs ir izsalkusi!”
viņš gandrīz katrā runā piemin savu elektorātu, savā ziņā sirsnīgi, pilda to ko solīja, cīnās par nepilsoņiem