Jums garšo Geišas šokolāde un tās končas? Man kādreiz garšoja ļoti, pavisam skaidri atceros. Dažas dienas atpakaļ darbā kāds bija atnesis un es sapratu, ka es esmu galīgi izvēlīga palikusi te tos beļģu šoko labumus ēdot…
Filed under: on May 5th, 2010 | 5 Comments »
No ceturdienas līdz līdz sestdienas vakaram mūsu birojs dabūja strādāt ārkārtas režīmā, jo visādi no visurienes (dalīborganizācijas) bija sabraukuši uz kongresu. Un tajā sestdienas vakarā pašās beigās no šefa dabūjām negaidītu brīvdienu!!! jēēēj.
Diena ārā superīga, plkst 10 un sēžu halātā, ēdu rumā pārmērcētu tiramisū un domāju ko tik es visko foršu šodien darīšu. Viena no foršajām darāmajām lietām tipa skaitās sporta kluba atsākšana. baaah, man riebjas būt meitenei. Ja es būtu džeks, tad varētu rīt visu ko gribās un nedomāt par celulītu. Bah.
Filed under: on April 26th, 2010 | 4 Comments »
Filed under: on April 19th, 2010 | No Comments »
Braucu vilciena no Sevilas uz Madridi, klausos Buddha Bar, aiz loga skaisti dabas skati -kalni un ielejas, debesis pilniba apmakusas. Tada sajuta, ka pasaules gals. Laikam jaizsledz ta muzika 
Sorit Sevila uzzinaju, ka uz Briseli nelidosu. Nu es jau zinaju. Un nekadas citas opcijas isti pa nebija ko piedavat, pat Barselona, kas butu mazliet tuvak majam, ir ciet. Nakamais piedavajums pec 3dienam no Sevilas uz Parizi. Bet man ir sajuta, ka nav nejegas gaidit, jo sis vulkana stasts ievilksies. Ka talak no Madrides tikt es patreiz nezinu. Nakts vilciens uz Parizi un tad vilciens uz Briseli butu pats idealakais variants, tacu visi vilcieni lidz Francijai ir pilni jau nedelu uz prieksu. Naksies kombinet kaut kadus vietejos vilcienus un autobusus, tacu sada veida viss pasakums varetu ievilkties uz vairakam dienam. Madride satiksu savu kolegi un tad domasim. Braukt ar vagi diezko negribetos, jo es tak ta isti nemaz nemaku braukt Nu lai, taisnu gabalu maku, bet gan jau ka es nevaretu pie stures tik ilgi nosedet…
“Nu tad jau redzes” jeb “ka bus ta bus”. Sadu attieksmi es pedeja laika macos. Ari “kas bijis, bijis” attieksmi. Nu mazak stresot, lai viss notiktu pec labaka plana. Tada veida es vienkarsi patereju parak daudz nervu sunas nevieta.
Kopuma es vispar jutu, ka kaut kada veida tam, ko es ikdiena daru ir lielaka jega un lidz ar to es ari jutos labak pati. Es tiesam laikam biju vieniga no jums visiem, kas nekdai nevareja sadzivot ar domu, ka ir jastrada. Man pat dazkart likas, ka ar mani viss nav kartiba un ka es neesmu isti normala, ka nevari ieklauties vispar pienemtajos ramjos utt. Jo man tiesam riebas, nu sakuma pavisam, otraja piegajiena mazliet mazak, bet nu anyways tas tomer ir mazliet tragiski, ja neredzi jegu tam, ko dari 8 stundas diena, papildus tam vakaros un brivdienas rakstot nejedzigus varstijumus. Un tada situacija nelidz, vai tev ir laba alga un nav milziga slodze un vari braukat komandejumos. Noturet sevi uz pasdisciplinas ar domu “es tak visu laiku kko jaunu iemacos” ir neiespejami. Ir vajadzigs saskatit jegu un sajust piepildijumu tam, ka tu pavadi lielako dalu sava nomoda laiku.
Tagad ta ir. Man ir jadara daudz vairak. Darba rezultati ir daudz labak izmerami un novertejami, tas ir kksa kas man nelikas iespejams mana laucina. Seit es tiesam uzproduceju daudz vairak taustamas lietas, kas nepaprotami sniedz lielaku gandarijumu ka vairakas nedelas rakstot vienu savarstijumu. No manis ari tiek sagaiditi konreti rezultati un mans tiesais boss ir lietas kursa un izprot visu ko es daru un mes visu vienmer varam parrunat, abam pusem skaidri izprotot, kas ir jadara un kapec.
Lai butu jega un piepildijums vajag ari izaicinajumus. Es seit ikdiena iemacos anormali daudz. Vispirms jau attieciba uz savu jomu, jo es esmu ieksa nemitiga lobesanas darba – uz visam iespejamam institucijam un visos iespejamos veidos un limenos. Ir ari samera jocigi beidzot sakt saprast visu so masineriju, kura ir tikpat ka tumsa bilde pat pec diviem Kapustana kursiem Bet kopuma cauri un cauri es daru politikas analiizi, to ko es macijos magistros un joma, kura es specializejos. Otrs ir tas, ka es tikai tagad saskaros ar to, ko nozime but pa istam profesionalam, set organizet savu laiku, noteikt prioritates, risinat problemas. Es tikai tagad sarotu, cik sarezgits ir vaditaja darbs un ka es to visticamak nekad butu spejiga veikt. Dzivot tomer mazaka pilu diki visiem sakt likties, ka visi ir komunikabli, spej but vaditaji un menedzeri, jo visticamak kaut kad ir bijusi pirmie sava mazaja ciema. Te es esmu sapratusi par sevi, ka ne suda. Neskatoties uz to, ka man ir jau teikts, ka esmu salidzinosi loti atri un efektivi ieskrejusies jauna darba, es tomer skaidri apzinos, ka man vel ir daudz darama, lai sasniegtu limeni, kas sajos jaunajos apstaklos mani pasu apmirinatu. Un ta ir laba sajuta.
Protams ir skaidrs, ka vienmer var strideties par jegu un plasako kontekstu, kura lietas notiek. Jocigi, bet fakts, ari saja zina es tomer saskatu lielaku jegu. Un man liekas, ka mes visi tomer saja zina esam soli prieksa daudziem citiem. Man ir viena pazina, kuras darbs ir braukat apkart un vienoties ar lielveikaliem par Danone jogurtu izvietojumu veikalu plauktos.
Protams ari ilgtermina sarodas arvien vairak un vairak enas puses un vis slenam izbesi, bet es pagaidam negribu bojat savu prieku par to, ka ir tagad. Ka bus, ta bus
Lieldienas es biju Italijas dienvidos un nupat Spanijas dienvidos. Viennozimigi, Spanija ir daudz forsaka. Spanija ir vairak palmas :), arhitektura nav tik monumentala, cilveki ir vienkarsaki un laipnaki un vispar man besi tie itali ar saviem brendiem un brendu saulenem uz katru sturi. Spanijas edieni man ari liekas garsigaki un var vienmer est tapas – mazliet, bet daudzakas un rezultata neparesties. Un vispar Spanija ir daudz vairak visadi bari, kafeinica sun ieskrietuves. Un spaniski es tomer varu kko vel sarunat, italiski – neko. Bet bardaks ir ka viena, ta otra. Vai ari to sauc par relaxed attitude towards life?
Nupat piestajam Madrides stacija…
Filed under: on April 19th, 2010 | 6 Comments »
Tagad es savu ārpus darba brīvo laiku pavadu ībejā mēģinot nopirkt savu sapņu telefonu. Jā!!! Jā, jā, jā!!! MAN beidzot būs jauns telefons!!! Šajā tehnoloģiju-attīstības valstī, protams, neko tādu dabūt nevar. Nu, labi, es vienu interneta veici atradu, bet ar ieinstalētu Symbianu flāmu valodā tikai 
Kuru krāsiņu?
Filed under: on March 25th, 2010 | 4 Comments »
šodien bija riktīga saule un pie 20 plusā. tagad līst kā pa Jāņiem un pērkons un zibens!
Filed under: on March 25th, 2010 | No Comments »
man tā nekad nebija bijis. nekad. nu es jau neesmu tik veca un neesmu arī nemaz tik ilgus gadus strādājusi. bet vienlaga - nekad.vienmer kaut kā darba laika ir sanācis arī veltīt laiku un bīdīt kaut kādas privātās ģēlas - izplānot brīvdienas, saorganizēt tusiņu, nopirkt kko ībejā, noskatīt jaunu datoru, aizskriet pie friziera…. Tagad es darba laikā strādāju.
Filed under: on March 19th, 2010 | 4 Comments »
vot es kaut kā nesapratu - nupat bija ap nulli un nākamā dienā +16. Šoks!! Kopš kura laika gada laiku maiņa notiek šitādā veidā?
Filed under: on March 18th, 2010 | 1 Comment »
Pazudis augstskolas diploms!
Pazīmes: A4 formāra zaļos vākos ar zeltītu uzrakstu “DIPLOMS”, iekšā labas atzīmes
Pa īstam nevaru atrast!! Lūdzu, atsaucieties, ja Jums ir kādas ziņas vai atceraties, kad un kur pēdējo reiz to redzējāt. Ārā neesmu metusi tā kā kaut kur ir jābūt!!
Filed under: on March 7th, 2010 | 8 Comments »
Filed under: on February 28th, 2010 | 1 Comment »
Skatos CNN reportāžas par Čīles zemestrīci. Jāatzīst, ka ziņu apjoms un dažādība, kas tiek piedāvāts “dzīvajā” ir iespaidīgs. Arī žurnālistu spēja ar visu to tikt galā bez īpašas sagatvošanās un samērā improvizējot un pārāk nestresojot par visādām tehniskām kļūmēm
Vēl viena lieta, kas pārsteidz ir tas, cik daudz tiek izmantota informācija, kas iegūta no tvitera, feisbuka utml. un regulārā atsaukšanās uz sociālajiem medijiem.
Lai nu kā fingers-crossed, ka tsunami nenonesīs nedz Japānu, nedz Jaunzēlandi, nedz arī Havajas.
Filed under: on February 28th, 2010 | 1 Comment »
bija mans viens atelpas brīdis, kad iedomājos uzrakstīt. Tagad īsti nav, jo jāiet gulēt Nu tie sākumi, iesākumi jau nekad nav viegli.
Visvairāk jau jāstāsta par darbu, jo pa privāto viss oki doki. Galvenais atviegolojums, ka atkrita daudzu praktisko lietu kārtošana, tai skaitā, dzīvokļa meklēšana. Bet darbs tiešām ir UFF. Viss tik jauns un kaut kā savādāks (te Dace nupat iesmīkņāja). Galvenā atšķirība, ka viss notiek daudz ātrāk vairāk un arī, jā, efektīvāk. Un jauns viss ir sākot pat ar to, ka man ir jāstrādā uz MACa ar OpenOfiss un uz AZERTY klavieres. Šitas VIEN jau ir varoņdarbs.
Bet vispār šitā beidzot-arī-man-ir-jauns-darbs fīča ir tik nopietna, ka man par ir bail izteikt baigos spriedumus un pāragros secinājumus. Bet man liekas, ka te ir tas, ko Dace īsti neuzskata par iespējamu. Nu “pluss mīnuss”, viskas jau atklājas un palēnām vēl tikai atklāsies, bet nu anyways. Bet es pilnībā varu apgalvot, ka to, ko līdz šim es biju savā darbā pieredzējusi ir, te ir gandrīz pa visiem 180 grādiem savādāk, nu labāk nevis sliktāk.
Bet nu, lai būtu dinamiskāk, ātrāk un efektīvāk, ir arī kkas jādara. Un, joptvai, es te arī dabūnu norauties. Jeibogu, es te 2 nedēļu laikā esmu izdarījusi vairāk kā iepriekšējā darbā 2 mēnešu laikā. Visu to info, ko es te noprocesēju….ufff… Bet, zin kas ir, man patīk!!!! jeeeeeiii!!!
Filed under: on February 10th, 2010 | 1 Comment »
Parasti sapņus kaut kā reti tā skaidri atcerās no rīta, bet man te pēdējā laikā daži tādi spilgtie uzradušies. Tātad, pagājušā naktī es sapņoju, ka Latvijā tiek mainīta valūta. Nu doma tāda, ka cits nosaukums, citas banknotes, nu ka pašreizējos latus vairs neizmantos. Nu lūk, un tad visiem bija jāiet iesniegt pašreizējos latus, lai pēc tam saņemtu jauno valūtu. Nezināmu apstākļu dēļ jauno naudu uzreiz saņemt nevarēja. Tā vietā pašreizējais valsts finanšu ministrs sēdēja pie lodziņa un par katru iedzīvotāju iesniegto latu pretim izniedza toletes papīru - rūpīgi noplēšot vienu loksnīti. To pēc tam varēs iemainīt pret jauno valūtu!!!
hmmm
Filed under: on February 1st, 2010 | 5 Comments »
OOO izrādās ir Out Of Office.
Filed under: on January 21st, 2010 | 2 Comments »
Čau!! es veiksmīgi esmu tikusi uz savām jaunajām mājām. Man liekas, ka man te patiks. Parasti es piņņāju, kad kkur aizvācos, bet šoreiz nē. Tā laikam laba zīme
Attiecībā uz to ieraušanu - es runāju par savu jauno darbu. Man ir tādas aizdomas, ka man būs mega jāstrādā. Pavisam nesen man ir piešķirts epasts un es oficiālu sākšu tikai 5dien, bet man jau epasts ir pilns un man ir pieplānots jau ar konferencē, sanāksmēm, apmācībām un tādā garā. Pilnīgi neticamos ātrumos tas ir noticis. Pilnīgi citi abaroti kā bija pierasts līdz šim. Galvenais nenobaidīties :S Bet man ir baigā sajūta, ka man patiks!! Tā laikam arī ir laba zīme! Bučas! Es eju pagulēt hihi
Filed under: on January 20th, 2010 | 2 Comments »